Your research : 72 Results for ւ

Entries' title containing ւ : 10000 Results

Ջախջախումն, ման

s.

cf. Ջախջախիւն.


Ջախջախուն

cf. Ջախջախ.


Ջահաբորբուն

s.

chandelier;
candlestick.


Ջահալուսութիւն, ութեան

s.

cf. Ջահալուցութիւն.


Ջահալուցութիւն, ութեան

s.

torch-light;
bonfire.


Ջահավառութիւն, ութեան

s.

illumination.


Ջահացուցանեմ, ուցի

va.

to shine like a torch, to irradiate.


Ջահաւոր

adj.

shining, luminous, brilliant.


Ջահաւորեմ, եցի

va.

to illuminate, to enlighten, to render luminous.


Ջահընկալութիւն, ութեան

s.

state of an acolyte, acolyteship.


Ջանասիրութիւն, ութեան

s.

diligence, care, close application, assiduity, steadiness, painstaking.


Ջանացուցանեմ, ուցի

va.

to cause exertion, to render diligent, to constrain, to give impulsion to, to push forward, to urge on, to spur on.


Ջատագովութիւն, ութեան

s.

apology, defence, protection, justification, excuse, pleading.


Ջատուկ, տկաց

s. fig.

conjurer, sorcerer, wizard;
divineress, sorceress, witch, enchantress;
vixen, scold.

• (ի-ա հլ. յետնաբար) «կախարդ (այր կամ կին)» Ոսկ. մ. բ. 4. Կանոն. Նար. 146. Նար. լծ. սխալ գրուած ջամուկ Լաստ. իգ (տ. Նորայր, Հայկ. բառաք. էջ 19)։

• -Պհլ. ǰātūk «կախարդ, վհուկ» բառից. սրա հին ձևն է yātuk, այն է զնդ. ❇ yatu-«կախարդ», սանս. [other alphabet] yatú-«կա-խարդութիւն. 2. կախարդութեան դևր». աւե-լի նոր ձևերն են պազ. jadu, պրս. [arabic word] jādū, որից փոխառեալ են քրդ. jadu, թրք. ǰādə «չար պառաւ կին», բուլգար. džadad-žiǰa։-Հիւբշ. 232։

• Ուղիղ մեկնեց նախ ԳԴ՝ կցելով պրս. նատու բառին։ ՆՀԲ լծ. թրք. պրս. նա-տու, հազիւ։ Պատկ. Изcлeед. ժանտ բա-ռի և պրս. զնդ. ձևերի հետ։ ՓԲ դնում է պրս., բայց և մեկնում է ջատ «կից» բառից՝ իբր «կարկամեալ, կծկեալ» (տե՛ս ջատակել)։ Տէրվ. Altarm. 23 պրս. jādū։

• ԳՒՌ.-Նոր փոխառութիւններ են Ախց. ջ'ադու, Ալշ. Կր. Ղրբ. Մշ. Տփ. ջադու, Վն. ջադիւ, Պլ. ջադը՛ «չար պառաւ»։


Ջարդումն, ման

s.

cutting in pieces.


Ջեռացուցանեմ, ուցի

va.

cf. Ջեռուցանեմ.


Ջեռնում, ռայ

vn. fig.

to get warm, to warm oneself, to be warmed;
to burn, to grow warm, hot, angry or excited, to chafe;
— յարեւու, to bask in the sun;
ջեռեալ նստել ի վերայ ձուոց, to sit on eggs, to sit brooding, to hatch;
իբրեւ արեւն ջեռնոյր, when the sun spread his beneficent heat.


Ջեռումն, ման

s.

heating, burning, inflammation.


Ջեռուցանեմ, ուցի

va.

to warm, to heat, to make hot or warm;
to boil;
կարի իմն —, to overheat;
— զանկողին, to warm a bed.


Ջեռուցանող

adj.

calefactory, warming.


Ջեռուցանողական, ի, աց

adj.

heating.


Ջեռուցիչ, չի, չաց

adj. s.

calorific;
heating, too exciting;
copper, kettle, boiler, pipkin;
chaffing-dish;
— անկողնոյ, warming-pan.


Ջեռուցումն, ման

s.

heating.


Ջերացուցանեմ, ուցի

va.

cf. Ջեռուցանեմ.


Ջերմագութ

cf. Գորովագութ.


Ջերմադրունք

s.

Thermopolis.


Ջերմակաջուր

s.

hot water.


Ջերմաղբիւր

s.

thermo-electric.


Ջերմայութիւն, ութեան

s.

fever.


Ջերմաջուրք

s.

warm mineral waters or springs, thermse, baths.


Ջերմացուցիչ, չի, չաց

adj.

calefactory.


Ջերմաքանակութիւն, ութեան

s.

calorimetry.


Ջերմելեկրականութիւն, ութեան

s.

thermo-electricity.


Ջերմեռանդութիւն, ութեան

adj.

warmth, ardour;
devotion.


Ջերմութիւն, ութեան

s.

heat, warmth;
caloric;
fever, fever-heat;
calefaction, warming;
temperature;
թագուն՝ ճառագայթեալ՝ տեսակարար —, latent, radiant, specific heat;
— առաձգութեան կամ գոլորշացման, steam-generating heat;
— սփռեալ or ցրեալ, diffused heat;
— կեդրոնական, central heat.


Ջերմուկք, մունք, մկաց

cf. Ջերմաջուրք;
երթալ ի ջերմուկս, to go to a watering-place, to go to the baths.


Ջլաձգտումն, ման

s.

fit, convulsion.


Ջլառու

s.

nerve-artery.


Ջլացուցանեմ, ուցի

va.

to nerve, to strengthen the nerves, to corroborate, to invigorate.


Ջլուտ

adj.

furnished with nerves, sinewy, nervous.


Ջղալուծ

s.

instrument for binding the nerves.


Ջղացաւական, ի, աց

adj.

neuralgic.


Ջղացաւութիւն, ութեան

s.

neuralgia.


Ջնարաւոր, աց

cf. Ջնարահար.


Ջնջումն, ման

s.

abstersion, cleaning;
effacing, erasure;
abolition, abrogation, cassation;
suppression;
extinction, extirpation, extermination;
— դտշանց, cancelling, annulling of contracts.


Ջոկադասակարգութիւն, ութեան

s.

classification, order, arrangement.


Ջութակ, աց

s.

violin, fiddle;
violoncello;
— հարկանել, to play the violin or fiddle.


Ջութակահար

s.

violinist, violin-player, fiddler.


*Ջուլհակ

cf. Ոստայնանկ.

• «ոստայնանկ» Յասմ. փետ. 1. Վրդն. առ. 293. «ԱՉ ձայնին պատկանող մև եռանակի անուն» Մանրուս. (Ամատունի, Հայոց բառ ու բան 576). գրուած է ջուլհակ Տաթև. ամ. 454։

• = Պրս. [arabic word] ǰulāhak «ոստայնանկ» բա-ռից փոխառեալ. ծագում է պրս. ❇ [arabic word] ǰu-lāh բառից, որից փոխառեալ են նաև արաբ. [arabic word] ǰullāh, [arabic word] ǰullah, քրդ. ulanι ǰulfa, թրք. [arabic word] čulha «ոստայնանկ»։-Հիւբշ. 233։

• ՆՀԲ դրած է «բառ ռմկ» և յիշած է ջիւլլահ, ճիւլլահ, չիւլհա ձևերը։ Հիւբշ. 239 չունենալով պրս. ǰulāhak ձևը, ո-ոից կանոնաւորապէս գալիս է հյ. ջու-լահակ>ջուլհակ, և խաբուելով հայերէ-

• նի -ակ վերջաւորութիւնից, դնում է հին իրանեան փոխառութեանց մէջ, իբր պրս. jolāh, jolāha, անշուշտ ենթադրե-լով պհլ. jolāhak ձևը։

• ԳՒՌ.-Մշ. Սլմ. Տփ. ջուլհակ (Մշ. սեռ. ջուլգի), Շմ. ջիւլհակ, Տփ. ջո՛ւհլակ, Երև. ջուհլագ, Ջղ. ջուխլակ, Ախց. ջ'ուֆլակ, Կր. ջուլֆակ, ջուֆլակ, ջուլֆա, Զթ. ճհալօգ, ջ'հալոգ, Տիգ. չուֆլmգ, չվլmգ, Հճ. ջուլհօգ, չուլհօգ, Չմ. չուվուլագ, Սվեդ. ջ'ըլհիւգ, որոնք բոլոր նշանակում են «ոստայնանկ», բայց նաև լայնաբար «ոստայն» Հմշ, փոխաբերա-բար «սարդ, մամուկ» Զթ. Կ. Կր., «սարդի բատայն» Չմ.։-Նոր բառեր են, ջուլհակա-նոց, ջլկահոր, ջլկուփայտ։


Ջուխտակ

s.

pair.


Definitions containing the research ւ : 5292 Results